Šo skaidrojumu sagatavojusi advokāte Wei Tseng (曾雋崴), Taivānas advokāte.
Šajā rakstā izklāstu likumā noteikto atlaišanas pabalstu (資遣費) Taivānā.
Regulējums no valsts uz valsti atšķiras.
Dažās valstīs, piemēram, Korejā, sabiedrībai atlaišanas pabalsts jāizmaksā arī tad, kad darbinieks aiziet pats.
Taivānā tas ir citādi:
Pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu rodas tikai tad, kad sabiedrība darbinieku atlaiž.
Ja darbinieks aiziet pēc paša gribas, sabiedrībai atlaišanas pabalsts nav jāizmaksā.
Ja tomēr darbinieks izdara pretlikumīgu darbību,
pārkāpj iekšējos darba noteikumus (工作規則),
vai bez iemesla 3 dienas pēc kārtas neierodas darbā (曠工),
sabiedrība var atlaist bez atlaišanas pabalsta izmaksas.
Turpmākā tabula to apkopo.
| Veids | Ekonomiskā atlaišana (資遣員工, 經濟解僱) | Disciplinārā atlaišana (解僱員工, 懲戒解僱) | Darbinieka brīvprātīga aiziešana (員工自請離職) |
| Nozīme | Ja darba devējam uzņēmuma stāvokļa dēļ vajadzīga personāla korekcija, iemesls slēpjas darba devēja saimnieciskajā jomā, nevis darbinieka atbildībā. Tāpēc darba devējam jāievēro iepriekšējā paziņojuma termiņš (預告期間) un jāizmaksā atlaišanas pabalsts, lai līdzsvarotu darbinieka nelabvēlību. | Ja darbinieks izdara pretlikumīgu vai neatbilstošu darbību, darba devējs var nekavējoties izbeigt darba līgumu (勞動契約) bez iepriekšēja paziņojuma un atlaišanas pabalstu neizmaksāt. Tā ir viena no darba devēja disciplinārajām pilnvarām. | Darbinieks var jebkurā laikā izbeigt līgumu, tomēr atbilstoši nostrādātajam laikam jāievēro paziņojuma termiņš, lai darba devējs varētu veikt nodošanu un meklēt aizstājēju. |
| Nosacījumi | Ir (Taivānas Darba standartu likuma 11. pants) | Ir (Taivānas Darba standartu likuma 12. pants) | Nav |
| Iepriekšējs paziņojums | Nepieciešams | Nav nepieciešams | Nepieciešams |
| Grūtība darba devējam | Zemāka | Augstāka | Zemāka |
| Vai sabiedrībai jāizmaksā atlaišanas pabalsts (資遣費) | Nepieciešams | Nav nepieciešams | Nav nepieciešams |
| Taivānas Darba standartu likums, 11. pants (勞動基準法第11條): Ja neiestājas kāds no šādiem gadījumiem, darba devējs nevar izbeigt darba līgumu, pat pēc iepriekšēja paziņojuma darbiniekam. 1. Darbības apturēšana (歇業) vai uzņēmuma nodošana (轉讓) 2. Zaudējumi (虧損) vai darbības sašaurināšana (業務緊縮) 3. Nepārvarama vara prasa darbības pārtraukumu uz 1 mēnesi vai ilgāk 4. Darbības raksturs prasa personāla samazināšanu, un atlaisto nevar pārcelt citā piemērotā amatā 5. Noteikts darbinieks nevar apmierinoši veikt amatā prasīto darbu | Taivānas Darba standartu likums, 12. pants (勞動基準法第12條): Darba devējs var atlaist bez iepriekšēja paziņojuma, ja darbinieks ietilpst kādā no šādiem gadījumiem. 1. Kurš, slēdzot darba līgumu, sniedz nepatiesas ziņas, maldina darba devēju un pakļauj uzņēmumu zaudējumu riskam 2. Kurš lieto vardarbību vai smagi apvaino darba devēju, viņa ģimeni, viņa pārstāvi (代理人) vai citus līdzstrādniekus 3. Kuram ar spēkā stājušos spriedumu piespriesta brīvības atņemšana uz noteiktu laiku (有期徒刑) vai smagāks sods, bez nosacītas soda izpildes atlikšanas (緩刑) un bez atļaujas aizstāt sodu ar naudas sodu (易科罰金) 4. Smags darba līguma vai iekšējo darba noteikumu pārkāpums 5. Kurš tīši izlieto darba devēja mašīnas, rīkus, izejvielas, izstrādājumus vai citu mantu vai tīši izpauž darba devēja tehniskos un komerciālos noslēpumus un nodara darba devējam zaudējumus 6. Nepamatota neierašanās (曠工) bez attaisnojoša iemesla 3 dienas pēc kārtas vai 6 dienas vai vairāk mēnesī |
Taivānā par katru noslēgtu 1 darba stāža gadu (年資) darba devējam jāizmaksā 0,5 mēneša vidējā alga (平均工資) kā atlaišanas pabalsts, ne vairāk kā 6 mēnešu alga. Šī formula attiecas uz stāžu, uz kuru piemēro Darbinieku pensiju likuma (勞工退休金條例) 12. pantu; stāžam, uz kuru piemēro Darba standartu likuma (勞動基準法) 17. pantu, par 1 gadu izmaksā 1 mēneša vidējo algu, bez griestiem.
Ja darbinieka alga ir augsta un ir sasniegts noteikts stāžs,
atlaišanas pabalsts arī ir samērā lielāks.
Tad dažas negodprātīgas Taivānas sabiedrības lieto dažādus līdzekļus,
lai tām nebūtu jāizmaksā augsti atlaišanas pabalsti,
un mudina darbiniekus aiziet pēc paša vēlēšanās.
Darbiniekiem jābūt piesardzīgiem
un jāuzmanās, lai neiekristu šādā sabiedrības viltībā.
Turpmāko lietu esmu kārtojusi pati.
Pastāv sabiedrība A, pazīstama, ar filiālēm visā Taivānā.
Kāda iemesla dēļ vadība mainījās,
un jaunais vadītājs tūlīt pēc stāšanās amatā,
lai samazinātu personāla izmaksas,
sāka pēc kārtas saukt labi apmaksātus un ilggadīgus darbiniekus uz pārrunām.
Mans klients, B kungs, sabiedrībā A bija nodarbināts vairāk nekā 10 gadus
un bija pārdevējs ar vislabāko rezultātu Taivānas vidusreģionā.
Tā kā alga un prēmijas bija ļoti augstas,
sabiedrība ņēma B kungu par mērķi.
Kādu dienu sabiedrības augstākā līmeņa vadītājs izsauca B kungu uz pārrunām
un pēkšņi sāka viņam pārmest, ka viņš nestrādā apzinīgi.
Sabiedrībai esot grūtības,
B kungam vajagot ziedoties un rādīt piemēru
un pazemināt algu un amatu.
Citādi B kungam vajagot sabiedrību atstāt;
Vadītājs iedeva B kungam A4 formāta lapu
un lika uz tās uzrakstīt šādu tekstu:
„Es, [vārds], brīvprātīgi pazeminu amatu un algu“.
Šo vienošanos gribēja parādīt visiem pārējiem darbiniekiem,
lai tie sekotu.
B kungs bija darbinieks ar vislabāko rezultātu Taivānas vidusreģionā,
bija sabiedrībai ienesis daudz naudas
un katru dienu strādāja apzinīgi,
tāpēc šo nesaprātīgo prasību stingri noraidīja.
B kungs atteicās to uzrakstīt,
un sabiedrības vadītājs beidzot dusmās lika viņam iet.
B kungs ar pāridarījuma un skumju sajūtu atstāja
sabiedrību, kurā bija nostrādājis 10 gadus,
un pēc tam vairs nenāca uz darbu.
Tādā pašā veidā sabiedrība
pazemināja algu daudziem vadošajiem darbiniekiem
un daļa darbinieku šo izturēšanos nespēja paciest
un aizgāja paši
B kungs tomēr pēc vadības maiņas
saprata, ka sabiedrība grib darbiniekus atbrīvot neatbilstošā veidā,
un to pamanīja agri
un, tā kā jau bija atklājis darbā pieņemšanas sludinājumus pirms darbinieku aiziešanas,
B kungs dienā, kad gāja uz pārrunām,
ierakstīja visu gaitu ar mobilo tālruni
un varēja pierādīt, ka pats nav aizgājis.
Tāpēc vēlāk ar juridisko pārstāvību
varēja konstatēt likumā noteiktās tiesības uz atlaišanas pabalstu;
šis vienas lietas apraksts nav solījums citiem darbiniekiem, kuri aizgāja.
Tā kā šādu gadījumu ir daudz,
jāsaglabā pierādījumi,
ja sabiedrība lieto neatbilstošus līdzekļus.
Ja sabiedrība fiksē darbinieku sīkas kļūdas,
nosaka grūti sasniedzamus mērķus,
izvirza pārmērīgas prasības
vai pārcel darbiniekus dīvainos amatos,
jāsaglabā pierādījumi.
Jūsu parastie ierašanās uzskaites ieraksti,
virsstundu ieraksti, rezultātu ieraksti,
iekšējie darba noteikumi, e-pasta sarakste ar līdzstrādniekiem un priekšniekiem
un arī sarunu ieraksti ar priekšniekiem —
saglabājiet pierādījumus, kas Jums ir labvēlīgi.
Ja Jūs strādājat Taivānā,
Atlaišanas pabalstu ir grūtāk saņemt, nekā šķiet.
Nevienojieties viegli ar sabiedrību.
Uzmanieties, lai sabiedrība Jūs neatlaistu neatbilstošā veidā.
Uzmanieties, lai sabiedrība Jūs nespiestu aiziet pēc paša vēlēšanās.
Atlaišanas pabalsts ir darbinieka likumā noteiktās tiesības.
Tās pastāv tad, kad izmaksas priekšnoteikumi ir izpildīti.
Arī Jums Taivānā jāaizsargā savas tiesības.
Skatiet arī:
Jautājumi
- Vai Taivānā darbinieks, kurš aiziet pēc paša gribas, saņem atlaišanas pabalstu?
- Nē. Atšķirībā no dažām valstīm (piemēram, Korejas) Taivānā pienākums izmaksāt likumā noteikto atlaišanas pabalstu (資遣費) rodas tikai tad, kad sabiedrība darbinieku atlaiž; ja darbinieks aiziet pēc paša gribas, sabiedrībai atlaišanas pabalsts nav jāizmaksā.
- Vai sabiedrībai atlaišanas pabalsts jāizmaksā arī disciplinārās atlaišanas gadījumā?
- Nē. Ja darbinieks izdara pretlikumīgu darbību, pārkāpj iekšējos darba noteikumus vai bez attaisnojoša iemesla 3 dienas pēc kārtas neierodas darbā (Darba standartu likuma 12. pants, 勞動基準法第12條), sabiedrība var atlaist bez iepriekšēja paziņojuma un atlaišanas pabalstu neizmaksāt. Turpretim ekonomiskā atlaišana (11. pants) prasa iepriekšēju paziņojumu un atlaišanas pabalsta izmaksu.
- Kā Taivānā aprēķina atlaišanas pabalstu?
- Par katru noslēgtu 1 darba stāža gadu darba devējam jāizmaksā 0,5 mēneša vidējā alga kā atlaišanas pabalsts, ne vairāk kā 6 mēnešu alga. Šī formula attiecas uz stāžu, uz kuru piemēro Darbinieku pensiju likuma (勞工退休金條例) 12. pantu; stāžam, uz kuru piemēro Darba standartu likuma (勞動基準法) 17. pantu, par 1 gadu izmaksā 1 mēneša vidējo algu, bez griestiem.
