Jautājumi un atbildes par laulības šķiršanas gaitu Taivānā: mediācija, process, mantas sadale un bērni

Laulības šķiršanas lietā Taivānā jānošķir ne tikai veids, kā izbeigt laulību, bet arī mājsaimniecības reģistra (戶籍) kārtojums, spēks ārvalstīs, laulāto manta, zaudējumu atlīdzība, uzturlīdzekļi laulātajam pēc laulības šķiršanas (贍養費), kā arī lēmumi par nepilngadīgu bērnu (未成年子女) un uzturlīdzekļi (扶養費). Tie paši fakti var kalpot par pamatu vairākiem prasījumiem, taču katras tiesības priekšnoteikumi, sekas, pierādīšanas priekšmets un termiņi nav tie paši.

Īpaši ģimenei, kas saistīta ar 2 vai vairāk valstīm vai teritorijām (Taivāna un cita valsts), gaitu nevar noteikt tikai pēc vienas puses valstspiederības vai laulības noslēgšanas vietas. Vispirms jāpārbauda pašreizējais dzīves centrs, esošo procesu un reģistrāciju stāvoklis, dokumentu sastādīšanas vieta, bērna dzīvesvieta un mantas atrašanās vieta, lai samazinātu liekas dubultas gaitas un izpildes robus.

1. 3 ceļi laulības šķiršanai Taivānā un pirmie pārbaudes punkti starptautiskā lietā

Saskaņā ar Taivānas tiesībām pastāv principā 3 ceļi laulības šķiršanai. Pirmkārt, laulības šķiršana pēc abpusējas vienošanās (兩願離婚), kurā puses izpilda rakstveida formas, liecinieku un reģistrācijas priekšnoteikumus mājsaimniecības reģistra iestādē (戶政機關). Otrkārt, laulības šķiršana ar mediāciju vai tiesas izlīgumu (調解或和解離婚), kurā pušu vienošanās rodas tiesā un laulība izbeidzas saskaņā ar mediācijas protokolu (調解筆錄) vai izlīguma protokolu (和解筆錄). Treškārt, laulības šķiršana ar spriedumu (裁判離婚), kurā apgalvo un pierāda likumiskos laulības šķiršanas iemeslus un tiesa nolemj. Pats vienošanās fakts nemaina 3 ceļu priekšnoteikumus un sekas.

Ja pastāv ārvalstu elements, jāatdala šādi 5 jautājumi. Vai Taivānas tiesām vai administratīvajām iestādēm ir jurisdikcija vai kompetence izskatīt; kuras tiesības kā piemērojamās tiesības attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto mantu un bērnu jautājumiem; vai ārvalstu laulības šķiršana vai nolēmums Taivānā ir atzīts vai kādas sekas tam ir; kādas gaitas un legalizētus dokumentus prasa Taivānas mājsaimniecības reģistrs; un vai citās skartajās valstīs vai teritorijās vajadzīgs atsevišķs paziņojums, atzīšana vai izpilde.

Pušu valstspiederība, ārzemnieka statuss vai laulības vieta paši par sevi šos 5 jautājumus nenolemj. Vai process var notikt Taivānā un vai ārvalstu nolēmums izraisa sekas Taivānā, piemēram, ir atšķirīgi jautājumi; Taivānas mājsaimniecības reģistra kārtojums arī pats par sevi neizbeidz otras valsts ģimenes stāvokļa reģistrāciju. Tāpēc pirms laulības šķiršanas veida izvēles konkrēti jāsakārto pašreizējais laulības un mājsaimniecības reģistra stāvoklis, kā arī vēlamais tiesiskais spēks.

2. Laulības šķiršanas pēc abpusējas vienošanās priekšnoteikumi un reģistrācija mājsaimniecības reģistra iestādē

Laulības šķiršana pēc abpusējas vienošanās saskaņā ar Taivānas Civillikuma (民法) 1050. pantu iegūst spēku tikai tad, ja vienošanās ir noslēgta rakstveidā, 2 liecinieki vai vairāk parakstās pēc tam, kad ir konstatēta abu pušu patiesā griba šķirt laulību, un laulības šķiršana ir reģistrēta mājsaimniecības reģistra iestādē (離婚登記). Patiesi parakstīta vienošanās pati par sevi laulības šķiršanu nepabeidz; ja pastāv ārvalstu elements, atsevišķi jāpārbauda piemērojamās tiesības, dokumentu legalizācija un tulkojums, kā arī paziņojumi citā valstī vai teritorijā.

Rakstveida sastādīšana, 2 liecinieku vai vairāk paraksts un laulības šķiršanas reģistrācija mājsaimniecības reģistra iestādē ir katrs patstāvīgs priekšnoteikums. Liecinieks nav tikai kāds, kurš pievieno vārdu jau sastādītam dokumentam: viņam jāparakstās pēc tam, kad viņš ir atzinis un konstatējis, ka abām pusēm ir patiesā griba šķirt laulību. Tāpēc privāta vienošanās, ko parakstījušas tikai puses, var būt pierādījums vienošanās par mantu vai bērniem, taču pati par sevi nerada Taivānas laulības šķiršanas pēc abpusējas vienošanās statusa sekas.

Pieteicējs, pārstāvības iespēja, identitātes un mājsaimniecības reģistra dokumenti, raksts par laulības šķiršanu un faktiski sagatavojamie materiāli jāsagatavo pēc Taivānas Iekšlietu ministrijas mājsaimniecības reģistra departamenta (內政部戶政司) norādījumiem pieteikuma brīdī un pēc kompetentā mājsaimniecības reģistra biroja (戶政事務所) apstiprinājuma. Ārvalstīs sastādītiem dokumentiem pēc veida un sastādīšanas vietas var būt vajadzīga Taivānas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs (駐外館處) vai kompetento iestāžu legalizācija (認證); ja to prasa oficiālais norādījums, jāpievieno legalizēts vai notariāli apliecināts ķīniešu tulkojums (中文譯本). Viens un tas pats fiksētais saraksts neattiecas uz visām starptautiskajām lietām.

Ja Taivānas spriedums par laulības šķiršanu ir stājies spēkā vai ja ir notikusi tiesas mediācija vai izlīgums un laulība ir izbeigusies, jebkura no pusēm principā var reģistrēt laulības šķiršanu mājsaimniecības reģistra iestādē. Vispārīgais pieteikuma termiņš mājsaimniecības reģistra ierakstam saskaņā ar mājsaimniecības reģistra likuma (戶籍法) 48. pantu ir 30 dienas no Taivānas sprieduma par laulības šķiršanu spēkā stāšanās vai no mediācijas vai izlīguma noslēgšanas. Sprieduma vai protokola izsniegšanas vai saņemšanas diena nav kopīgs termiņa sākums visām lietām. Pieteikumi pēc termiņa mājsaimniecības reģistra birojam arī jāpieņem; ja pēc rakstveida paziņojuma neviens nepiesakās, mājsaimniecības reģistra iestāde pēc amata reģistrē tiesas iznākumu, ja priekšnoteikumi ir izpildīti, saskaņā ar mājsaimniecības reģistra likuma 48-2. pantu. Pieteikuma termiņa nokavējums jau spēkā esošu laulības šķiršanu neatceļ. Internetā pieteikties var tikai likumiskajā pieteikuma termiņā; šīs 30 dienas nav jāskaidro kā termiņš, kas attiecas tikai uz interneta pieteikumiem.

3. Tiesas mediācija un process, ierašanās un pārsūdzības līdzekļi

Laulātajiem mediācijā nav vienmēr jāierodas kopā. Taivānas tiesa pēc ģimenes lietas rakstura var uzdot pusei vai likumiskajam pārstāvim ierasties personīgi; ja rīkojums bez attaisnojoša iemesla netiek izpildīts, pirmo reizi var piemērot administratīvo naudas sodu (罰鍰) līdz TWD 30.000 (新臺幣) saskaņā ar Ģimenes lietu likuma (家事事件法) 13. pantu un Civilprocesa likuma (民事訴訟法) 303. pantu, kas piemērojams atbilstoši. Vai mediācija obligāti jāveic kopā vienā telpā un vai iespējama nošķiršana, aizsardzības pasākumi, pārstāvība vai citi procesuāli soļi, jāpārbauda pēc tiesas un lietas apstākļiem.

Ģimenes lietas, ko nosaka Ģimenes lietu likums, principā pirms izspriešanas nonāk tiesas mediācijā. Arī lietas, kas uzreiz iesniegtas kā prasība, tiesībās dažkārt uzskata par pieteikumu mediācijai; ņemot vērā izņēmumus par izsniegšanas veidu vai lietas raksturu un gaitas pārejas noteikumus, nevar apgalvot, ka visas lietas iet nemainīgā kārtībā. Mediācijā līdzās gribai šķirt laulību var kopīgi sakārtot saistītos strīdus punktus, piemēram, mantu, bērnus un izpildes veidu; vienošanos, kas ir nelabvēlīga nepilngadīgam bērnam, tomēr nedrīkst apstiprināt tādu, kāda tā ir.

Sankcija saskaņā ar Ģimenes lietu likuma 13. pantu piemērojama tikai tad, ja tiesa pusei vai likumiskajam pārstāvim uzdevusi ierasties personīgi. Ja rīkojums bez attaisnojoša iemesla netiek izpildīts, atbilstoši piemēro Civilprocesa likuma 303. pantu, tā ka administratīvo naudas sodu līdz TWD 30.000 var uzlikt pirmo reizi; uz šīs analogijas pamata nevienu nedrīkst piespiedu kārtā nogādāt. Ja tiesa pēc tam atkal paziņo likumiskā veidā un persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, sankcijas var turpināties. Turpretī nedrīkst iepriekš solīt, ka nošķirtas telpas, attēla pārraide, tikai pilnvaroto ierašanās vai aizsardzības pasākumi konkrētā lietā tiks pieļauti; apstākļi jāpaziņo tiesai un jāpārbauda procesuālais norādījums.

Ja mediācija vai izlīgums notiek, laulība izbeidzas likumā noteiktajā veidā un rodas sekas, kas ir salīdzināmas ar spēkā stājušos nolēmumu. Ja mediācija nenotiek, process var turpināties pēc piemērojamiem noteikumiem; laulības šķiršanā ar spriedumu izšķiroša ir sprieduma spēkā stāšanās. Procesa ilgums ir atkarīgs no izsniegšanas (送達), mediācijas sēžu skaita, strīdus faktiem un pierādījumiem, ekspertīzes (鑑定) un izmeklēšanas, bērnu jautājumiem, starptautiskās izsniegšanas un instances; fiksētu pabeigšanas brīdi nevar norādīt.

Pārsūdzības līdzekļus arī nevar noteikt tikai pēc dokumenta nosaukuma. Ceļš un termiņš atšķiras pēc tā, vai runa ir par apelāciju pret spriedumu (上訴), sūdzību pret lēmumu (抗告), vai atsevišķu gaitu par mediācijas un izlīguma noslēgšanu vai spēku. Pēc izsniegšanas dienas, spēkā stāšanās un procesuālā stāvokļa pārbaudes jāaprēķina attiecīgā veida termiņš; termiņu, kas dzirdēts vienā lietā, nedrīkst pārnest uz citu procesu vai reģistrācijas gaitu.

4. Laulības šķiršanas ar spriedumu iemesli un vainīgā laulātā robeža

Spēkā esošā Civillikuma (民法) 1052. panta 2. daļas atruna (但書) nosaka, ka tad, ja būtisks laulības izjukšanas iemesls (婚姻破綻) ir piešķirams tikai vienai pusei, laulības šķiršanu principā var prasīt tikai otra puse. Taivānas Konstitucionālā tiesa (憲法法庭) tomēr Ķīnas Republikas 112. gada konstitucionālajā spriedumā Nr. 4 (民國112年憲判字第4號) atzina, ka norma ir pretkonstitucionāla (違憲) tādā apjomā, kādā tā pilnībā atņem vainīgajam laulātajam (有責配偶) jebkādu iespēju šķirt laulību, neņemot vērā ne to, vai kopš būtiskā iemesla rašanās ir pagājis ievērojams laiks, ne to, vai iemesls ir turpinājies pietiekami ilgi, tā ka konkrētajā lietā rezultāts ir acīmredzami bargs. Teksts paliek; vispārīgi nedrīkst apgalvot, ka vainīgais laulātais vienmēr var vai nekad nevar prasīt laulības šķiršanu, bet jāvērtē, kā tiesa piemēro sprieduma jēgu un konkrētos faktus.

Civillikuma (民法) 1052. panta 1. daļa uzskaita 10 iemeslus, kas ļauj prasīt laulības šķiršanu ar spriedumu, ja otrai pusei ir šādi apstākļi.

1. Bigāmija (重婚)
2. Brīvprātīgs dzimumakts ar personu, kas nav laulātais
3. Cietsirdīga izturēšanās (虐待) pret otru pusi tādā mērā, ka kopīgā dzīve kļūst neciešama
4. Otra puse izturas cietsirdīgi pret Jūsu radiniekiem taisnā līnijā, vai otras puses radinieki taisnā līnijā izturas cietsirdīgi pret Jums, tā ka kopīgā dzīve kļūst neciešama
5. Turpinās ļaunprātīga otras puses pamešana (惡意遺棄)
6. Pastāvēja nodoms otru pusi nogalināt
7. Pastāv būtiska neārstējama slimība
8. Pastāv būtiska neārstējama garīga slimība
9. Dzīvība vai nāve nav zināma ilgāk nekā 3 gadus
10. Spēkā stājies notiesājošs spriedums par brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku (有期徒刑), kas pārsniedz 6 mēnešus, par tīšu noziedzīgu nodarījumu

Panta 2. daļa kā atsevišķu vispārīgu iemeslu paredz gadījumu, kurā laulību no cita būtiska iemesla, kas nav minētie 10 iemesli, ir grūti uzturēt. Tāpēc lietas, kurās apgalvo noteiktu 1. daļas iemeslu, un lietas, kurās apgalvo laulības uzturēšanas grūtību saskaņā ar 2. daļu, jānošķir pēc tiesiskās struktūras un pierādīšanas priekšmeta. Lai gan likumdošanas termiņš konstitucionālajam vērtējumam par 2. daļas atrunu ir pagājis, pats atrunas teksts 2026. gada 25. jūlijā nav svītrots; tiesai katrā lietā jāpiemēro slēdziens par pretkonstitucionalitāti.

Pat ja laulātais nav sasniedzams vai ir atstājis dzīvesvietu, iemeslus nedrīkst sajaukt. 1. daļas iemesls, saskaņā ar kuru dzīvība vai nāve nav zināma ilgāk nekā 3 gadus, 1. daļas iemesls, saskaņā ar kuru turpinās ļaunprātīga pamešana, un 2. daļas iemesls, saskaņā ar kuru laulību no cita būtiska iemesla ir grūti uzturēt, atšķiras. Paziņojums policijai par pazušanu var būt pierādījums par vietu un faktu gaitu, taču tas nav vispārīgs iepriekšējs priekšnoteikums visiem pieteikumiem par laulības šķiršanu. Nav arī vispārīga priekšnoteikuma, saskaņā ar kuru vispirms būtu jāceļ prasība par kopīgās dzīves pienākuma izpildi, lai apgalvotu ļaunprātīgu pamešanu vai citu būtisku iemeslu. Pati dzīvesvietas atstāšana uz vairākiem mēnešiem neizpilda nevienu iemeslu; aiziešanas iemesls, attaisnots šķirtas dzīves iemesls, saskarsme un uzturs, kā arī turpinātība jāpārbauda kā konkrēti fakti.

Vai brīvprātīgs dzimumakts ar personu, kas nav laulātais, ietilpst 1. daļas iemeslā, jāpārbauda pēc precīziem faktiem, likumiskajiem priekšnoteikumiem un attiecīgajiem termiņiem. Pats šis fakts vienlaikus nenosaka secinājumus par laulības šķiršanu ar spriedumu, zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 1056. pantu, atlikušās mantas starpības sadali, uzturlīdzekļiem laulātajam saskaņā ar 1057. pantu, ne arī par tiesībām un pienākumiem pret nepilngadīgu bērnu vai uzturlīdzekļiem. Katrs strīdus punkts vērtējams pēc saviem priekšnoteikumiem un kritērijiem, piemēram, bērna labākajām interesēm.

5. Laulība ārvalstīs, laulības šķiršana ārvalstīs un Taivānas mājsaimniecības reģistrs

Par laulību, kas noslēgta ārvalstīs, vai laulības šķiršanu, kas jau veikta ārvalstīs, par vienīgajām izvēlēm nedrīkst uzskatīt vispirms laulības reģistrāciju Taivānā vai prasību par laulības šķiršanu Taivānā. Ja jau pastāv statusa akts vai nolēmums, kas radies ārvalstīs, vispirms jāpārbauda to spēks un atzīšanas iespēja; ja process vēl nav sācies, jāsalīdzina jurisdikcija, piemērojamās tiesības un gaidāmās reģistrācijas un izpildes sekas.

Pārbaudot lietu, noskaidro katras puses valstspiederību, dzīvesvietu un parasto uzturēšanās vietu (經常居所), laulības vai laulības šķiršanas vietu un veidu, pašreizējo Taivānas mājsaimniecības reģistra stāvokli un ārvalstu ģimenes ierakstus, kā arī ārvalstu spriedumu, mediācijas protokolu vai to, ka pastāv laulības šķiršanas apliecība. Ja pastāv ārvalstu nolēmums, jāpārbauda arī procesuālais taisnīgums, piemēram, vai otra puse saņēma likumisku izsniegšanu un aizstāvības iespēju. Visbeidzot jānosaka, kāds spēks Taivānā ir vēlams: laulības izbeigšanās, mājsaimniecības reģistra maiņa, mantas vērtējums vai izpilde.

Ne skaidrojums, ka laulības šķiršana ir notikusi saskaņā ar ārvalstu tiesībām, ne viena ārvalstu laulības šķiršanas apliecība pati par sevi nepabeidz visas Taivānā vajadzīgās gaitas. Turpretī ne visām ārvalstu laulības šķiršanām vajadzīga tā pati prasība par atzīšanu, ne arī tie paši materiāli. Atzīšana vai spēka vērtējums, ko prasa Taivānā, un mājsaimniecības reģistra ieraksts var atšķirties pēc tā, vai runa ir par nolēmumu vai administratīvu apliecību, pēc sastādīšanas valsts un dokumenta formas, kā arī pēc pušu mājsaimniecības reģistra stāvokļa.

Ārvalstu dokumentiem var būt vajadzīga Taivānas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vai citu kompetento iestāžu legalizācija; saskaņā ar oficiālajiem norādījumiem katram dokumentam var būt vajadzīgs legalizēts vai notariāli apliecināts ķīniešu tulkojums. Dokumenti, kas sastādīti kontinentālajā Ķīnā, un dokumenti, kas sastādīti Honkongā vai Makao, iet pēc pārbaudes noteikumiem, kuri atšķiras no vispārīgiem ārvalstu dokumentiem; sastādīšanas apgabals jānorāda precīzi. Pirms iesniegšanas jāpārbauda mājsaimniecības reģistra departamenta un kompetentās iestādes jaunākie norādījumi par oriģinālu, legalizāciju, tulkojumu un pieteikumu ar pilnvaroto.

6. Mājokļa īpašuma ieraksts, manta pirms laulības un atlikušās mantas sadale

Mājokļa reģistrētais vārds pats par sevi par mantas sadali nenolemj. Vārds, kas ierakstīts pie mājokļa, un pirkuma līdzekļu izcelsme ir svarīgi pierādījumi, taču atsevišķi prasījumi, piemēram, īpašumtiesības, dāvinājums, reģistrācija uz citas personas vārda (借名登記), aizdevums un netaisnīga iedzīvošanās (不當得利), ir jautājumi, kas atšķiras no atlikušās mantas starpības sadales (剩餘財產差額分配) saskaņā ar Civillikuma (民法) 1030-1. pantu. Faktiskā vienošanās, iegūšanas iemesls un laiks, līdzekļu plūsmas, parādi, bezatlīdzības iegūšana un pierādījumi jāpārbauda atsevišķi; tikai daļas samaksa no līdzekļiem pirms laulības vai reģistrācija uz vienas puses vārda nenosaka visus secinājumus.

Mājokļa jautājumi jāsadala 3 slāņos. Vispirms pēc reģistrācijas un iegūšanas iemesla redz, kam pieder noteikta manta. Pēc tam pēc faktiskās vienošanās un līdzekļu sniegšanas rakstura redz, vai rodas dāvinājums, reģistrācija uz citas personas vārda, aizdevums, trasts (信託), netaisnīga iedzīvošanās, izdevumu atlīdzināšana vai cits līgumisks prasījums. Visbeidzot atsevišķi redz, vai šī manta vai tās vērtība un saistītie parādi, izbeidzoties likumiskajam mantisko attiecību režīmam (法定財產制), ieiet atlikušās mantas starpības sadales aprēķinā. Pati avansa vai kredīta maksājumu samaksa no uzkrājumiem pirms laulības nepārnes reģistrēto vārdu, un reģistrācija uz vienas puses vārda arī nenoslēdz visus līguma, lietošanas, atmaksas un laulāto mantas jautājumus.

Civillikuma (民法) 1017. pants nošķir mantu pirms laulības (婚前財產) un mantu pēc laulības noslēgšanas (婚後財產) un nosaka pieņēmumu, ka manta, kuras iegūšanas laiku ir grūti pierādīt, ir manta pēc laulības. Tā ir režīma aprēķina klasifikācijas un pierādīšanas izejas punkts, nevis saīsinājums īpašnieka noteikšanai neatkarīgi no reģistrācijas, ne arī otras puses atsevišķo prasījumu novēršanai. Pārskaitījumu ieraksti, pirkuma līgums, kredītlīgums un atmaksas ieraksti, kvītis (收據), ziņas starp pusēm, nodokļu un reģistra materiāli, kā arī iegūšanas iemesls un laiks jāsaista kopā, lai parādītos faktiskās tiesiskās attiecības.

Civillikuma (民法) 1030-1. pants ir institūts, kas, izbeidzoties likumiskajam mantisko attiecību režīmam, aprēķina katra laulātā pēc priekšnoteikumiem atbilstošo tīro mantu pēc laulības un starpību principā sadala vienādās daļās. Tas nav institūts, kas katru laulības laikā iegūto mantu pārvērš kopīpašumā vai katru lietu dala uz pusēm. Manta, kas iegūta mantojumā vai citādi bez atlīdzības, un morālā kaitējuma atlīdzība (慰撫金) no likumiskā aprēķina ir izslēgtas; parādi un rīcība pirms režīma izbeigšanās jāpārbauda kopā. Ja vienādās starpības sadales iznākums pēc likumiskajiem apstākļiem ir acīmredzami netaisnīgs, tiesa var sadalāmo summu koriģēt vai sadali atteikt.

Dzimumakts ar personu, kas nav laulātais, vai atbildība par laulības izjukšanu paši par sevi tiesības uz sadali neizslēdz un paši tās nesamazina. Konkrēti fakti, kas ietilpst likumiskajos korekcijas apstākļos, piemēram, mantas slēpšana vai rīcība ar to, ieguldījums mājas darbos un bērnu audzināšanā, kā arī kopīgās dzīves un mantas iegūšanas apstākļu kopums, tomēr var tikt apgalvoti un pierādīti atsevišķi. Nedrīkst pieņemt, ka 1030-1. panta aprēķins mainās tikai tāpēc, ka laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība.

Šīs tiesības izbeidzas, ja tās nav īstenotas 2 gadu laikā no atlikušās mantas starpības uzzināšanas un jebkurā gadījumā 5 gadu laikā no likumiskā mantisko attiecību režīma izbeigšanās. Šie 2 termiņi saistāmi tikai ar prasījumu saskaņā ar 1030-1. pantu un nedrīkst kalpot par termiņiem īpašumtiesībām, aizdevumam, zaudējumu atlīdzībai, uzturlīdzekļiem laulātajam pēc laulības šķiršanas vai uzturlīdzekļiem bērnam. Faktiskais termiņa sākums un likumiskā mantisko attiecību režīma izbeigšanās brīdis jāpārbauda pa vienam pēc materiāliem.

7. Zaudējumu atlīdzība par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļi laulātajam, nelaulāta kopdzīve un trešā persona

Šie prasījumi nav tās pašas tiesības. Tiesības uz atlikušās mantas starpības sadali saskaņā ar Civillikuma (民法) 1030-1. pantu, zaudējumu atlīdzība par laulības šķiršanu ar spriedumu saskaņā ar 1056. pantu, uzturlīdzekļi trūkumā laulātajam bez vainas saskaņā ar 1057. pantu un uzturlīdzekļi nepilngadīgam bērnam atšķiras pēc rašanās priekšnoteikumiem, aprēķina un termiņiem. Uz tiesībām uz sadali attiecas 2 gadi no starpības uzzināšanas un 5 gadi no likumiskā mantisko attiecību režīma izbeigšanās; šos termiņus nedrīkst pārnest tādus, kādi tie ir, uz citiem prasījumiem.

Zaudējumu atlīdzība saskaņā ar Civillikuma (民法) 1056. pantu ir prasījums pret otru pusi, kura ir atbildīga par laulības šķiršanu ar spriedumu; mantiskos zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas atbilst likumiskajiem priekšnoteikumiem, vērtē atsevišķi (2. daļas atruna: personai, kura prasa, pašai nedrīkst būt vainas). Atbildību dibinošā rīcība, zaudējumi, cēloniskā sakarība un nemantiskā prasījuma atsevišķie priekšnoteikumi jāpamato ar pierādījumiem. Pats fakts, ka pastāv fakti par laulības izjukšanu, nenosaka noteiktu summu un neaizstāj citu mantisku prasījumu rašanos.

Uzturlīdzekļi laulātajam pēc laulības šķiršanas saskaņā ar Civillikuma (民法) 1057. pantu pieņem, ka laulātais bez vainas laulības šķiršanas ar spriedumu dēļ nonāk dzīves trūkumā. Vispirms jāpārbauda, vai runa ir par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās vai par laulības šķiršanu ar spriedumu, vai personai, kura prasa, nav vainas un vai viņa patiesi nonākusi trūkumā laulības šķiršanas dēļ; apjoms vērtējams pēc konkrētiem materiāliem par vajadzību un spēju pildīt. Valdības statistiskais patēriņa vidējais vai pašas otras puses vaina nevar kalpot par saistošu formulu.

Uzturlīdzekļi nepilngadīgam bērnam ir tiesības un pienākums starp vecākiem un bērnu un atšķiras no uzturlīdzekļiem starp bijušajiem laulātajiem saskaņā ar 1057. pantu. Sadale saskaņā ar 1030-1. pantu ir laulāto mantisko attiecību režīma norēķins un neaizstāj zaudējumu atlīdzību, ne arī uzturlīdzekļus. Ja pastāv delikta prasījumi pret personu, kas nav laulātais, noteiktas mantas atdošana, aizdevums vai līgumiski prasījumi, tiesiskais pamats, puses, zaudējumi un termiņš jānosaka atsevišķi. Visām tiesībām nedrīkst pievienot vienu 5 gadu termiņu no laulības šķiršanas dienas; katra prasījuma rašanās, uzzināšana, fakts, procesa stāvoklis un noilguma (消滅時效) noteikumi jāpārbauda atsevišķi.

Puses, kas dzīvo kopā bez laulības, pašas kopīgās dzīves fakta dēļ neiegūst laulības tiesības, piemēram, laulības šķiršanu vai uzturlīdzekļus laulātajam (贍養費). Ja tomēr patiesi pastāv kopīga manta, aizdevums, līgums, reģistrācija uz citas personas vārda, trasts, netaisnīga iedzīvošanās vai prettiesiska rīcība, to var analizēt kā mantisku vai kreditora attiecību, kas ir neatkarīga no laulības. Pēc pašas kopdzīves ilguma nedrīkst solīt sadali, kas pieņem laulību, ne arī iepriekš apgalvot konkrētu tiesību atjaunošanu.

Laulātā radinieki, piemēram, no laulātā vai laulātās ģimenes, nav parādnieki uzturlīdzekļiem laulātajam pēc laulības šķiršanas saskaņā ar Civillikuma (民法) 1057. pantu. Pats apgalvojums par trešās personas smagu iejaukšanos vai apvainojumu uzreiz nedibina zaudējumu atlīdzību. Prasījumi pret trešo personu prasa atsevišķu tiesisko pamatu no prettiesiskas rīcības vai mantas tiesībām un attiecīgos priekšnoteikumus un pierādījumus, proti, prettiesisku rīcību, nodomu vai neuzmanību, zaudējumus un cēlonisko sakarību.

8. Tiesības un pienākumi pret nepilngadīgu bērnu un bērna labākās intereses

Saskaņā ar Taivānas Civillikuma (民法) 1055. un 1055-1. pantu tiesa jautājumus par bērnu, tostarp aizgādību un vecāku atbildību par nepilngadīgiem bērniem (未成年子女權利義務之行使或負擔) un saskarsmes tiesības (會面交往), vērtē pēc bērna labāko interešu (子女最佳利益) kritērija. Tā kā likumiskie apstākļi un konkrētie materiāli — bērna vecums, veselība, griba un attīstības vajadzības, vecāku dzīve, aprūpes spēja un attieksme, emocionālā saikne ar bērnu un tas, vai tiek kavētas attiecības ar otru vecāku — tiek ņemti vērā kopumā, secinājumu nevar noteikt tikai pēc vecāku ienākumiem vai atbildības par laulības izjukšanu.

Precīzais Taivānas tiesību jēdziens ir tiesību un pienākumu īstenošana un uzņemšanās pret nepilngadīgu bērnu. Tajā var ietilpt dzīvesvieta, ikdienas aprūpe, lēmumi par izglītību un ārstniecību, mantas pārvaldība un likumiskā pārstāvība. Ērtības labad var runāt par „vecāku varu“ (親權) vai aizgādību; šis viens vārds tomēr pilnībā nepārtulko visu Taivānas tiesību un pienākumu kopumu.

Saskaņā ar Civillikuma (民法) 1055. pantu vecāki var vienoties, kurš pēc laulības šķiršanas šīs tiesības un pienākumus īsteno un uzņemas. Ja vienošanās nav vai pie vienošanās nenonāk, var nolemt tiesa; ja vienošanās bērnam ir nelabvēlīga, tiesa to var grozīt vai pieņemt vajadzīgo lēmumu. Arī pēc esoša lēmuma iespējama tiesas pārbaude, ja pēc vēlākiem apstākļiem un bērna interesēm grozījums ir vajadzīgs. Parakstīta vienošanās par laulības šķiršanu neliedz vēlāku bērna vislabāko interešu pārbaudi, un vienošanās grozījumu nedrīkst uzskatīt par vienkāršu mājsaimniecības reģistra veidlapas iesniegšanu.

Pārbaudē saskaņā ar Civillikuma (民法) 1055-1. pantu kopumā ņem vērā bērna vecumu, dzimumu, skaitu un veselību, bērna gribu un personības attīstības vajadzību, vecāku vecumu, nodarbošanos, uzvedību, veselību, saimniecisko spēju un dzīves situāciju, aizsardzības un audzināšanas gribu un attieksmi, emocionālo saikni starp vecākiem un bērnu, kā arī apstākļus, kas kavēja bērna attiecības ar otru vecāku. Tiesa uzklausa bērna viedokli likumā noteiktajā veidā un var ņemt vērā kompetento iestāžu vai bērnu aizsardzības speciālistu izmeklēšanu un atzinumu. Augsti ienākumi vai atbildība par laulības izjukšanu var būt tikai viens fakts starp daudziem citiem, nevis vienīgais lēmuma kritērijs, ne arī atlīdzība un sods.

Ja izvēlētā laulības šķiršanas ceļa rašanās priekšnoteikumi ir izpildīti, pati laulība var vispirms izbeigties, pat ja daļa mantas vai bērnu jautājumu paliek. To tomēr nedrīkst uzskatīt par saīsinājumu, ko ieteikt visos gadījumos. Neatrisinātās mantas saglabāšana un norēķins, vienošanās vai tiesas lēmums, kas vajadzīgs par bērna dzīvesvietu, aprūpi, ārstniecību un izglītību, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām, kā arī strīda laikā vajadzīgais pagaidu noregulējums (暫時處分) drošībai un dzīves nepārtrauktībai jāpārbauda kopā.

9. Uzturlīdzekļi bērnam, saskarsmes tiesības, piespiedu izpilde un pagaidu noregulējums

Saskaņā ar Civillikuma (民法) 1116-2. pantu vecāku uzturēšanas pienākums pret nepilngadīgu bērnu turpinās arī pēc laulības šķiršanas. Tās ir tiesības, kas atšķiras no uzturlīdzekļiem pret bijušo laulāto saskaņā ar Civillikuma (民法) 1057. pantu. Bērna dzīves, izglītības un slimības izmaksas un īpašās vajadzības, kā arī katra vecāka ienākumi, manta, uzturēšanas spēja un faktiskais aprūpes sadalījums jāpārbauda pēc materiāliem, lai noteiktu konkrēto nastu.

Ja vēlas grozīt esošo vienošanos vai lēmumu par uzturlīdzekļiem bērnam, kopīgi jāpārbauda bērna pašreizējā vajadzība, abu vecāku līdzekļi un dzīves situācija, esošo dokumentu saturs un forma, izpildes gaita, kā arī bērna labākās intereses. Uzturlīdzekļu bērnam grozījums neprasa, lai pirms tam būtu noticis notikums, ko puses nekādi nevarēja paredzēt. Turpretī grozījuma summu arī nenosaka uzreiz pašas cenu izmaiņas vai vienpusējs apgalvojums; vajadzīgi materiāli jaunāko izdevumu un spējas pildīt pierādīšanai.

Ja saskarsmes tiesības tiek kavētas, pēc esošās vienošanās vai lēmuma satura un izpildāmības, kavēšanas gaitas, kā arī bērna gribas, drošības un dzīves plāna pārbauda, vai no tiesas var prasīt satura noteikšanu vai grozīšanu, izpildi vai samērīgu pagaidu noregulējumu. Pašreizējā vienošanās vai lēmums, saziņas ieraksti, faktiski mēģināto tikšanos datumi un vietas, skolas un ārstniecības termiņi, kā arī fakti, kas ietekmē drošību un stabilitāti, jāsakārto.

Arī izpildē saskaņā ar Ģimenes lietu likuma 194. pantu metodei jāatbilst bērna labākajām interesēm; pēc lietas iespējams tiešs vai netiešs spiediens. Pats fakts, ka saskarsme tika kavēta, uzreiz nenoved pie fiziska spēka lietošanas, bērna nodošanas, sankcijas otrai pusei vai tiesību un pienākumu īstenošanas grozīšanas pret nepilngadīgu bērnu. Pakāpe un metode jānosaka, ņemot vērā bērna vecumu un gribu, pašreizējo aizsardzības stāvokli, kā arī izpildes emocionālo ietekmi un drošību.

Uzturlīdzekļu bērnam izpildē ir svarīgs esošā izpildu dokumenta (執行名義) teksts, izpildes termiņi, parāds un maksājumu vēsture; saskarsmes tiesību izpildē ir svarīgi, lai saskarsmes veids un nosacījumi būtu konkrēti. Uzturlīdzekļu bērnam pildīšana un saskarsmes tiesību pildīšana nav līdzekļi, ko var apmainīt savstarpējā atriebībā; bērna dzīves labā pienākums un gaita katra jāskata atsevišķi.

10. Starptautiska pārcelšanās kopā ar bērnu

Pati vienošanās, ka bērns dzīvos ārpus Taivānas, no uzturēšanās valsts dzīves izmaksu līmeņa nepadara patstāvīgu uzturlīdzekļu formulu bērnam. Faktiskās izmaksas par mājokli, izglītību, slimību un ceļošanu, kā arī bērna vajadzība, abu vecāku ienākumi, manta un aprūpes nasta, kā arī esošā vienošanās vai lēmums jāpārbauda kopā. Uzturēšanās valsts izmaksas var kalpot par materiālu konkrētu izdevumu vērtēšanai, taču pašas nenosaka nastas apmēru.

Starptautiskā pārcelšanās vispirms jāpārbauda, kam ir kompetence noteikt bērna dzīvesvietu un ceļojumus un vai pastāv otra vecāka piekrišana vai piemērojams tiesas rīkojums. Pēc tam pārbauda, vai pārcelšanās atbilst bērna labākajām interesēm un kādu ietekmi tā atstāj uz izglītību, ārstniecību, dzīves nepārtrauktību un pastāvīgām saskarsmes tiesībām ar vecāku, kurš paliek. Vajadzīgs faktiski īstenojams plāns, piemēram, saskarsmes biežums, uzturēšanās brīvdienās, ceļa izmaksas un nodošanas vieta.

Pasu izsniegšana un lietošana, ieceļošana un izceļošana no Taivānas un galamērķa, kā arī uzturēšanās, imigrācijas un ģimenes stāvokļa reģistrācijas nosacījumi atšķiras no civiltiesiskiem lēmumiem par vecāku varu (親權). Jāpārbauda arī, vai esošos lēmumus vai vienošanās par bērnu var atzīt un izpildīt Taivānā un galamērķī. Ja konkrēti baidās no vienpusējas aiziešanas, atdošanas atteikuma vai drošības riska, pēc attiecīgajām jurisdikcijām jāpārbauda, kādus nodrošinājuma vai pagaidu noregulējumus var prasīt pirms izceļošanas vai steidzamā gadījumā.

Nedrīkst pieņemt, ka 1980. gada Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem uz Taivānu pati par sevi attiecas. Pārrobežu pārvietošana, aizturēšana vai atdošana jāpārbauda pēc bērna iepriekšējās dzīvesvietas, pašreizējās vietas, kā arī pušu un procesu stāvokļa, ar katras jurisdikcijas norādījumiem un izpildes iespēju; pats konvencijas nosaukums neļauj slēgt. Rīcība, kas sastāv no bērna aizvešanas vai neatdošanas pretēji esošai vienošanai vai rīkojumam, nav ieteicama; pirms pārvietošanas jāpārbauda likumiska piekrišana vai nolēmums un steidzamie aizsardzības līdzekļi.

11. Pierādījumi un praktiskā sagatavošana

Materiālus nesakārto kā krājumu otras puses spiedienam, bet gan kā ierakstu jurisdikcijas, gaitas, faktu un bērna vajadzības precīzai izskaidrošanai. Ja sagatavo šādas 9 kategorijas tā, lai būtu redzama notikumu laika secība un oriģinālu izcelsme, samazinās risks sajaukt dažādus prasījumus un termiņus.

1. Sakārtot laulības pierādījumu un Taivānas mājsaimniecības reģistra materiālus, kā arī katras puses valstspiederību, dzīvesvietu, parasto uzturēšanās vietu un pašreizējo adresi. Atzīmēt arī, vai faktiskais dzīves centrs un adrese, kas derīga izsniegšanai, atšķiras no dokumenta norādes.
2. Pēc gaitas savākt rakstveida vienošanos par laulības šķiršanu un gaitu, kurā liecinieki konstatēja patieso gribu šķirt laulību, tiesas materiālus, izsniegšanas ierakstus, mediācijas protokolu, izlīguma protokolu, spriedumu un spēkā stāšanās pierādījumu.
3. Pārbaudīt ārvalstu laulības un laulības šķiršanas ierakstus, kā arī ārvalstu nolēmumus vai apliecības, legalizāciju Taivānas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs vai kompetentajās iestādēs, ķīniešu tulkojumu un legalizācijas vai notariāta stāvokli, kā arī atzīšanas, spēka un reģistrācijas stāvokli Taivānā.
4. Saistīt ar kopējo sarakstu piemērojamo līgumu par laulāto mantisko attiecību režīmu un režīmu, aktīvus, parādus, reģistrētos vārdus, iegūšanas iemeslu un laiku, kā arī pārskaitījumu, rīcības, kredīta, atmaksas, nodokļu un novērtējuma materiālus.
5. Sastādīt neitrālā hronoloģiskā pārskatā apgalvotos laulības šķiršanas iemeslus pēc notikuma un laika un saglabāt sākotnējā stāvoklī likumiskā veidā iegūto saziņu, ārstniecības un policijas materiālus, kā arī citus pierādījumus. Nošķirt pieņēmumu un faktus, kas konstatēti tieši.
6. Sagatavot no bērna labāko interešu viedokļa katra bērna vecumu, veselību, izglītību un dzīvesvietu, pagātnes un pašreizējo aprūpes gaitu, gribu, kas atbilst attīstības pakāpei, attiecības ar katru vecāku, kā arī drošības un stabilitātes materiālus.
7. Kopīgi sakārtot pašreizējo vienošanos vai lēmumu par bērnu, uzturlīdzekļu pildīšanu un faktiskās izmaksas, saskarsmes tiesību gaitu, ceļojuma dokumentus, ceļa plānu un konkrētu starptautiskās pārcelšanās plānu.
8. Saistīt visus pieteikuma, reģistrācijas, apelācijas, sūdzības, tiesību īstenošanas un izpildes datumus ar precīzu notikumu, kas sāk termiņa tecējumu. Nesajaukt sprieduma pasludināšanu, izsniegšanu un spēkā stāšanos, mediācijas vai izlīguma noslēgšanu, tiesību uzzināšanu un režīma izbeigšanos.
9. Nodot laulātā un bērna identifikācijas numurus, adreses, kā arī ārstniecības, izglītības un finanšu datus tikai vajadzīgajām personām un iestādēm un vajadzīgajā apjomā, un noteikt personas datu aizsardzības plānu, kas ietver piekļuvi datnēm, nodošanas veidu un kopiju iznīcināšanu.

Prettiesiska novērošana, piekļuve kontiem, iekļūšana mobilajā tālrunī vai datorā, atrašanās vietas izsekošana, ierakstīšana pretēji likumam un bērna privātās informācijas publiskošana nedrīkst kalpot par pierādījumu vākšanas metodi. Atriebība pret otru pusi, mantas slēpšana vai fiktīva pārnese, kā arī bērna pārvietošana pretēji vienošanās vai nolēmumam var radīt papildu riskus lietai un bērnam. Ja materiālu likumība vai saglabāšanas metode nav skaidra, pirms vākšanas jāpārbauda piemērojamās tiesības un tiesas gaita.

12. Oficiālie avoti

Turpmākie primārie avoti (1. līmenis) ir izejas punkts šā raksta tiesiskās struktūras un gaitu pārbaudei, noteikts 2026. gada 25. jūlijā. Pirms faktiskas rīcības no jauna jāpārbauda grozījumi, kompetentās iestādes jaunākie norādījumi un lietai piemērojamais teksts.

1. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: Civillikums (民法)
2. Taivānas Tieslietu ministrija: Civillikuma angļu teksts
3. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: Ģimenes lietu likums (家事事件法)
4. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: Civilprocesa likuma 303. pants
5. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: noteikumi par pagaidu noregulējumu neprocesuālās ģimenes lietās
6. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: Mājsaimniecības reģistra likums (戶籍法)
7. Taivānas Iekšlietu ministrijas mājsaimniecības reģistra departaments: norādījumi par laulības šķiršanas reģistrāciju
8. Taivānas valsts tiesību aktu datubāze: Likums par piemērojamām tiesībām civillietās ar ārvalstu elementu (涉外民事法律適用法)
9. Taivānas Konstitucionālā tiesa: Ķīnas Republikas 112. gada konstitucionālais spriedums Nr. 4 (民國112年憲判字第4號)
10. Taivānas Konstitucionālā tiesa: Ķīnas Republikas 112. gada konstitucionālā sprieduma Nr. 4 angļu teksts

13. Saistītie norādījumi

• Kādās lietās mēs palīdzam
• Kā nosaka darba apjomu un izmaksas
• Kā sazināties ar biroju

---

Šis raksts ir izglītojošs materiāls, kas paredzēts vispārīgam Taivānas laulības šķiršanas, starptautisku ģimenes lietu, laulāto mantas un nepilngadīgu bērnu institūtu skaidrojumam, nevis juridisks padoms konkrētā lietā. Kārtība un iznākums var atšķirties pēc jurisdikcijas, piemērojamām tiesībām, ārvalstu nolēmumu atzīšanas, laulības un mājsaimniecības reģistra stāvokļa, mantisko attiecību režīma, esošās vienošanās vai lēmuma par bērnu, faktiem un pierādījumiem, kā arī jaunākajiem oficiālajiem noteikumiem. Reģistrācijas, pārsūdzības, prasījuma un izpildes termiņus pirms rīcības Jums jāpārbauda pa vienam pēc katras tiesības un katras kārtības precīzā tecējuma sākuma.

Advokāte Wei Tseng (曾雋崴)