Šis raksts, pamatojoties uz lietu, kurā korejiešu students sporta zālē (健身房) Taivānā savainojās, saņemot trenera (教練) norādījumus, skaidro tiesisko kārtību, ko pēc traumas sporta zālē var izvērtēt, prasījuma termiņus, pierādījumu saglabāšanas (保全證據) veidus un zaudējumu atlīdzības (損害賠償) posteņus.
Negadījums notika sporta zālē Taidžunā (臺中) trenera vadītā stieņa pacelšanā no zemes (硬舉). Pēc traumas nepietiek palikt tikai pie fakta, ka negadījums notika sporta zāles iekšienē; kopīgi jāizvērtē lietotāja treniņa pieredze un veselības stāvoklis, vingrojuma veids un svars, trenera skaidrojums un norādījumi, kustība un reakcija tolaik, cēloņsakarība (因果關係) starp traumu un vingrojumu, kā arī dokumenti, kas pamato zaudējumus.
Šajā lietā es kā procesuālā pārstāve (訴訟代理人) pārstāvēju prasītāju, korejiešu studentu. Taidžunas rajona tiesa 2022. gada 24. janvārī 1. instances spriedumā par Ķīnas Republikas 109. gada patērētāju lietu Nr. 7 (109年度消字第7號) uzdeva atbildētājam samaksāt TWD 1.579.589 un spriedumā norādītos procentus.
Pēc tam presē tika ziņots, ka puses 2. instancē noslēgušas izlīgumu (和解). Oficiālais 1. instances spriedums pats par sevi neatklāj 2. instances iznākumu vai izlīguma summu; presē minēto izlīgumu nedrīkst uzskatīt par apstiprinātu 1. instances lietas galīgo iznākumu.
Tālāk ir šīs lietas preses ziņojumu, interneta ierakstu un juridisko komentāru virsraksti tulkojumā. Virsraksti zemāk kalpo tikai katra saites satura iepazīstināšanai; tie nenozīmē, ka šis raksts pats nosaka faktus.
Vai vīrietim, korejiešu studentam, starpskriemeļu disks plīsa, kad personīgajā treniņā viņš veica 90 kg stieņa pacelšanu no zemes?
Šīs lietas praktiskā nozīme ir tā, ka tā rāda: atbildība netiek noteikta uzreiz tikai ar faktu, ka trauma notika sporta zālē. Drošības pienākuma (安全義務) saturs, kas gulstas uz pakalpojuma sniedzēju, konkrētais dotais norādījums un rūpības pienākuma (注意義務) pārkāpums, cēloņsakarība starp traumu un rīcību, kā arī zaudējumu apjoms tiek vērtēti pēc katras lietas dokumentiem. Kriminālprocesa un civilprocesa priekšnoteikumi un termiņi arī atšķiras, tāpēc tūlīt pēc negadījuma materiāli jāsakārto atsevišķi.
Turpmākais ir vispārīga informācija, lai skaidrotu strīdus par traumām sporta zālē Taivānā; tas nav juridisks atzinums par konkrētu lietu. Faktiskās tiesības un rīcības veids var atšķirties pēc līgumiskajām attiecībām, negadījuma apstākļiem, traumas cēloņa un pakāpes, pušu rīcības, apdrošināšanas polises noteikumiem, iegūtajiem pierādījumiem un piemērojamām tiesībām.
1. Kādu tiesisko kārtību pēc traumas sporta zālē Taivānā var izvērtēt?
Taivānas Patērētāju aizsardzības likuma (消費者保護法) 7. pants nosaka, ka tad, kad uzņēmums sniedz pakalpojumu, tam jānodrošina tāds drošības līmenis, kādu saprātīgi var sagaidīt atbilstoši profesionālajiem vai tehniskajiem standartiem, kuri ir spēkā pakalpojuma sniegšanas brīdī.
Tas nenozīmē, ka uzņēmuma vai trenera atbildība tiek atzīta ikreiz, kad trauma notiek sporta zālē. Katrā lietā atsevišķi jāvērtē, kāds konkrēts rūpības pienākums pastāvēja, vai tas tika pārkāpts, vai ir cēloņsakarība starp pārkāpumu un traumu, vai radušies faktiski zaudējumi, kādi iebildumi ir pretējai pusei un vai pastāv pierādījums, kas pamato katru apgalvojumu un katru iebildumu.
Ja ir izpildītas noziedzīga nodarījuma — aiz neuzmanības nodarīta miesas bojājuma (過失傷害) — likumā noteiktās pazīmes, var izvērtēt kriminālo sūdzību (告訴). Var izvērtēt arī civiltiesisku prasījumu par zaudējumu atlīdzību, tomēr kurš pamats piemērojams — līgumiskā atbildība, delikts (侵權行為) vai patērētāju aizsardzība — un atbildības apjoms atšķiras pēc konkrētajiem lietas apstākļiem. Tas, ka vienā negadījumā var izvērtēt vairākas procedūras, nenozīmē ne to, ka tās visas jāveic, ne to, ka kādā no tām panākums būtu garantēts.
2. Kādi termiņi piemērojami kriminālajai sūdzībai un civiltiesiskajai zaudējumu atlīdzībai?
Saskaņā ar Taivānas Krimināllikuma (刑法) 287. pantu Krimināllikuma 284. panta aiz neuzmanības nodarīts miesas bojājums ir noziegums, ko var vajāt tikai pēc sūdzības (告訴乃論之罪). Saskaņā ar Taivānas Kriminālprocesa likuma (刑事訴訟法) 237. pantu personai, kurai ir sūdzības tiesības, sūdzība principā jāiesniedz 6 mēnešu laikā no dienas, kad kļuva zināms pārkāpējs.
Prasījums par zaudējumu atlīdzību no delikta saskaņā ar Taivānas Civillikuma (民法) 197. pantu principā izbeidzas, ja tas netiek īstenots 2 gadu laikā no brīža, kad cietušais uzzināja gan par zaudējumiem, gan par personu, kurai jāatlīdzina, un izbeidzas arī tad, kad no delikta pagājuši 10 gadi.
Ja tomēr iespējams cits prasījuma pamats, piemēram, līgumiskā atbildība, vai ja piemērojami citi noteikumi par termiņa sākumu, gaitu, pārtraukšanu u. tml., tas var atšķirties pēc lietas apstākļiem. Termiņu nedrīkst noteikt tikai pēc negadījuma vai diagnozes datuma; drošāk ir laikus un atsevišķi pārbaudīt katra iespējamā prasījuma pamatu un dienu, no kuras sāk tecēt tā termiņš.
3. Tūlīt pēc negadījuma — kādus pierādījumus un kā jāsaglabā?
Lai varētu izskaidrot atbildību, cēloņsakarību un zaudējumus, ieteicams kopā savākt ne tikai novērošanas kameru ierakstus (監視器影像) no negadījuma brīža, bet arī medicīnisko dokumentāciju (病歷) un medicīnisko izziņu (診斷證明書), kvītis par medicīniskajiem izdevumiem (醫療費用), transportu uz ārstniecības iestādi (就醫交通費) un aprūpes izmaksām (看護費用), ziņas, kas apmainītas ar sporta zāli un treneri, liecinieku paziņojumus, nodarbību rezervāciju un apmeklējuma uzskaiti, treniņa plānu un treniņa ierakstu. Ieteicams iespējamā apjomā nofotografēt ievainoto ķermeņa daļu un negadījuma vietas stāvokli un pēc datuma sakārtot gaitu pirms negadījuma un pēc tā, kā arī saziņas saturu, lai vēlāk būtu vieglāk dokumentus salīdzināt.
Ieraksti pēc glabāšanas termiņa var tikt pārrakstīti vai citu iemeslu dēļ kļūt neizmantojami. Tāpēc var izvērtēt lūgumu sporta zālei saglabāt tos ar satura apliecinājuma vēstuli (存證信函) vai ar advokātes rakstveida pieprasījumu (律師函), kurā konkrēti norādīts vajadzīgais laika posms, vieta un kameras novietojums. Šāds rakstisks lūgums ir praktisks pasākums, lai fiksētu, kas un kad tika lūgts. Pats par sevi tas pretējai pusei neuzliek jaunu tiesisku pienākumu ierakstus saglabāt un neliedz to dzēšanu, un arī apstāklis, ka ieraksti nav palikuši, pats par sevi nenoved pie tā, ka tiesa automātiski izdara nelabvēlīgu slēdzienu.
Ja negadījuma apstākļi var atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm, var ātri iesniegt ziņojumu, lai izmeklēšanas iestāde (偵查機關) izvērtētu, vai pastāv likumīgs pamats nodrošināšanai vai saglabāšanai. Ziņojums nenozīmē, ka policija vai prokuratūra noteikti iegūs novērošanas kameru ierakstus, tāpēc jāsavāc arī dokumenti, ko puse var saglabāt pati, piemēram, medicīniskie un saziņas materiāli.
4. Kādus zaudējumu posteņus var prasīt no sporta zāles?
Zaudējumu posteņi, kuru izvirzīšanu var izvērtēt, ir šādi. Faktiskā atzīšana un apmērs ir atkarīgi no katra izdevuma nepieciešamības, cēloņsakarības ar negadījumu, apliecinājumiem, atbildības attiecības un tiesas vērtējuma.
- Medicīniskie izdevumi: Izdevumi, kas faktiski izlietoti konsultācijai, izmeklēšanai, ārstēšanai, zālēm un rehabilitācijai, tiek pierādīti ar kvītīm un medicīnisko dokumentāciju.
- Aprūpes vai kopšanas izmaksas: Vai, ņemot vērā traumas pakāpi un ārstēšanas gaitu, aprūpe bija nepieciešama un vai laiks un izmaksas ir samērīgas, vērtē pēc medicīniskajiem un izdevumu materiāliem.
- Transporta izdevumi: Izdevumi, kas nepieciešami, lai ārstēšanās dēļ brauktu uz ārstniecības iestādi, tiek pierādīti ar pārvietošanās uzskaiti, kvītīm un līdzīgiem dokumentiem.
- Zaudējumi no darbspējas zuduma (勞動能力減損): Ja atzītas sekas un pastāvīgs darbspējas samazinājums, var vērtēt kopā pēc medicīniskajiem un profesionālajiem materiāliem, invaliditātes pakāpes, nodarbošanās un ienākumiem un atlikušā darbspējīgā laika. Pats invaliditātes procents atlīdzību nenosaka, un zudums netiek automātiski rēķināts līdz aiziešanai pensijā.
- Zaudētie ienākumi atveseļošanās laikā (收入損失): Laiks, kurā ārstēšanās vai atveseļošanās dēļ faktiski nebija iespējams strādāt, un no tā izrietošais ienākumu samazinājums jāpierāda ar algas, nodokļu un darba uzskaites materiāliem.
- Nemantiskie zaudējumi (非財產上損害): Summu par garīgām ciešanām nosaka tiesa pēc katras lietas elementiem, piemēram, traumas pakāpes, ārstēšanās laika, seku un puses konkrētajiem apstākļiem.
- Soda rakstura zaudējumu atlīdzība (懲罰性賠償金): Pastāv noteikums, ka procesā, uz kuru attiecas Patērētāju aizsardzības likums, ja zaudējumi radušies uzņēmuma tīša nodoma dēļ, var prasīt līdz 5-kārtīgai faktisko zaudējumu summai; rupjas neuzmanības gadījumā — līdz 3 reizēm; un neuzmanības gadījumā — ne vairāk kā 1-kārtīgā faktisko zaudējumu apmērā. Vai Taivānas Patērētāju aizsardzības likuma 51. pants uz lietu attiecas un vai soda rakstura atlīdzība faktiski tiek piespriesta un kādā apmērā, ir atkarīgs no tiesas vērtējuma par konkrētajiem priekšnoteikumiem un pierādījumiem.
5. Vai atlīdzība joprojām var būt strīdus priekšmets arī tad, ja sporta zālei ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (責任保險)?
Jā. Apstāklis, ka apdrošināšana pastāv, var būt nozīmīgs, vērtējot atlīdzības avotu, bet pats par sevi nepamato sporta zāles vai trenera tiesisko atbildību un nenosaka izmaksājamo summu. Starp apdrošinātāju (保險人) un pusēm var rasties strīdi par seguma limitu un izņēmuma klauzulām, cēloņsakarību starp negadījumu un traumu un katra zaudējumu posteņa nepieciešamību un apmēru.
Jo īpaši darbspējas zudums, ienākumu samazinājums atveseļošanās laikā un nemantiskie zaudējumi var prasīt medicīniskos, ienākumu un profesionālos materiālus vai eksperta atzinumu. Summa, ko piedāvā apdrošinātājs, vai tā, ko prasa cietušais, nekļūst uzreiz par tiesas atzīto summu, un invaliditātes novērtējuma iznākums arī atlīdzību automātiski nenosaka. Faktiskajā rīcībā kopīgi jāpārbauda polise un noteikumi, negadījuma paziņojuma saturs, apdrošinātāja atbilde, ārstēšanās gaita un zaudējumu materiāli.
Ja esat cietuši traumu sporta zālē, svarīgi vispirms saņemt vajadzīgo palīdzību, saglabāt dokumentus, ko vēl var nodrošināt, pirms tie pazūd, un laikus saņemt individuālu juridisku padomu par termiņiem un gaitu, kas uz lietu var attiekties. Sarunas, patērētāja sūdzība (消費申訴) vai mediācija (調解), kriminālā sūdzība un civiltiesisks prasījums par zaudējumu atlīdzību ir visi līdzekļi, ko pēc lietas var izvēlēties, un nav gaitas, kas vienmēr būtu jāveic kopumā.
Kritiens uzņēmuma telpās, veselības kaitējums no ēdiena un trauma profesionāla pakalpojuma laikā arī var likt strīdā drošības pienākumu, cēloņsakarību, zaudējumus un pierādījumu. Tomēr secinājumu no sporta zāles lietas nedrīkst bez grozījumiem piemērot citam negadījumam, tāpēc katra gadījuma līgums, rīcība un attiecīgās normas jāizvērtē atsevišķi.
Skatiet arī:
